Vācija ir lēmusi ievērojami stiprināt savu militāro jaudu, pasūtot jaunus kaujas dronus, kas paredzēti tieši NATO austrumu flanga aizsardzībai. Šie modernie lidaparāti tiks nodoti Lietuvas brigādei – vienībai ar aptuveni 5000 karavīriem, kas rūpējas par drošību Baltijas reģionā.
Vācijas parlaments šonedēļ apstiprināja vērienīgu līgumu ar aizsardzības uzņēmumu “Rheinmetall”, lai pēc iespējas ātrāk modernizētu bruņotos spēkus. Kopējais darījuma apjoms nākotnē var sasniegt pat vairākus miljardus eiro, reaģējot uz nemainīgi augstajiem draudiem no Krievijas puses.
Vācijas armija iegādāsies ierīces, ko militārajā vidē bieži sauc par “kamikadzes droni”. To darbības princips ir vienkāršs, bet efektīvs – drons riņķo gaisā un gaida komandu uzbrukt. Kad mērķis ir atrasts, tas vai nu nomet sprāgstvielas, vai pats ietriecas mērķī, iznīcinot gan to, gan sevi.
Šie droni ir aprīkoti ar īpašiem sensoriem un mākslīgo intelektu. Tehnoloģija palīdz dronam pašam atpazīt mērķus uz zemes un parādīt tos operatoram. Tomēr galīgo lēmumu par uzbrukumu vienmēr pieņem cilvēks – karavīrs, kurš vada dronu no droša attāluma. Vācijas Aizsardzības ministrija uzsver, ka šāda pieeja palīdz maksimāli pasargāt pašu karavīru dzīvības, jo viņiem nav fiziski jāatrodas kaujas zonā.
Kāpēc Vācija izvēlējusies trīs ražotājus?
Interesanti, ka Vācija nav paļāvusies tikai uz vienu piegādātāju. Līgumi ir noslēgti ar trim uzņēmumiem: jau minēto gigantu “Rheinmetall” un diviem jaunuzņēmumiem – “Helsing” un “Stark Defence”. Tas ir stratēģisks solis, lai nodrošinātos pret jebkādām ražošanas vai loģistikas problēmām. Ja vienam ražotājam radīsies aizķeršanās, citi spēs turpināt piegādes.
Šāda pieeja arī palīdz ieviest jaunās tehnoloģijas daudz ātrāk. Bruņotie spēki vispirms saņems noteiktu skaitu dronu pārbaudēm, un, ja tie atbildīs visām prasībām, sekos lielāki pasūtījumi. Mērķis ir skaidrs – līdz 2027. gadam Lietuvā izvietotajai brigādei jābūt nodrošinātai ar spēcīgu izlūkošanas un trieciena tīklu.
Dronu iepirkums ir tikai viena daļa no lielāka plāna. Vācijas Budžeta komiteja ir atvēlējusi līdzekļus arī projektam “Nākotnes kājnieks”. Tā ir vesela sistēma, kas uzlabo karavīru spējas kaujas laukā. Tā ietver trīs galvenos virzienus: modernu apģērbu un aizsardzību, jaunākos ieročus un optiku, kā arī digitālās sakaru un vadības ierīces. Tas viss kopā ļauj karavīram labāk orientēties vidē un efektīvāk pildīt uzdevumus.
Papildus sauszemes spēkiem uzmanība pievērsta arī drošībai uz ūdens. Vācija iegādāsies vairāk “LARUS” jūras glābšanas dronu. Šie bezpilota aparāti ir neaizstājami palīgi glābējiem Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Tie spēj veikt izlūkošanu dažādos spektros, palīdzot atrast cilvēkus vai kuģus nelaimē pat vissarežģītākajos laikapstākļos.
Modernizācija uz karakuģiem
Tāpat apstiprināti divi projekti, kas saistīti ar Vācijas flotes fregatei “Sachsen” klases kuģiem. Tie ir moderni karakuģi, kas paredzēti gaisa aizsardzībai. Lai tie spētu tikt galā ar mūsdienu draudiem, uz klāja tiks uzstādītas jaunas sistēmas un veiktas nopietnas tehniskas izmaiņas.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs savās uzrunās parlamentā ir vairākkārt uzsvēris, ka valsts drošība šobrīd ir prioritāte. Visi šie iepirkumi kopā veido skaidru vēstījumu – Vācija ir gatava investēt milzīgus līdzekļus, lai tās armija būtu tehnoloģiski pārāka un gatava reaģēt uz jebkuru scenāriju pie NATO austrumu robežām. Šīs investīcijas ne tikai stiprina aizsardzību, bet arī dod dzinuli vietējai aizsardzības industrijai, attīstot unikālas mākslīgā intelekta un robotikas tehnoloģijas.
